Dokumentālā filma “Dzīves tango”

“Es neesmu izgudrojis jaunas stratēģijas, kā tikt ar to galā,” noteic Klaudio, kura Parkinsona slimība progresē. Viņš apzinās, ka ķermenis strauji piekāpjas diagnozes priekšā un drīz nonāks ratiņkrēslā, tomēr viņa miesu un garu uztur tango deja. Pats Klaudio sievai Ivanai ir karsti apsolījis, ka kādu reizi viņi dejos Buenosairesā, tomēr laika nav atlicis daudz. Kaisle pret tango viņus saved kopā ar komponistu Arturu Maskatu, kurš kļūst par viņa atbalstu, savā ziņā dejas terapeitu, bet viņa radītās muzikālās virāžas – par neticami iedarbīgām zālēm.

 

Uz nepadošanos vedinošs apliecinājums tam, ka māksla pārkāpj nacionālās, mentālās un fizisko iespēju robežas. Itāļu režisores Lifrēdo un kino un teātra režisores Burānes dokumentālajā portretdarbā Klaudio un Ivanas stāstu caurvij tango metafora – nepieciešami divi, kas varētu dejot. Šī tēze sadiedz kopā kā filmas varoņus un citus pacientus, tā arī viņu attiecības un dzīves – jo īpaši radīšanas un dalīšanās jēgu. Tango terapija, ko piedzīvoja Klaudio un Ivana, iedvesmoja Maskatu uzrakstīt jaundarbu, kas ieskaņots sadarbībā ar akordeonisti Kseniju Sidorovu. Par tango kā pretošanās mākslu izteicies argentīniešu literāts Horhe Luiss Borhess, kurš gan nekad pats nav dejojis: “Tā ir tieša ekspresija tam, ko dzejnieki nereti mēģinājuši ietērpt vārdos: ticība, ka cīņa arī var būt svinības.”

 

Kuratora ceļavārdi: Soli pa solim dokumentālais vērojums seko Klaudio dzīves mirkļiem. Soli pa solim, dodoties līdzi tango skaņām, filmas varoņi apliecina mūzikas varu pār fiziskajiem izaicinājumiem. Silta, dzīvi apliecinoša filma, kuras pēcsajūtās vēl mirkli uzkavēties.

 

Saite uz rullīti: https://rigaiff.lv/lv/films-2024/dzives-tango/