Literatūras IZSTĀDES bibliotēkās
| Līdz 22.06. | Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts – Malta” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.-21.06. | Plaukta izstāde “Ir bērzu meiju elpa svētku zālē Un svinīgums tāds valda neparasts, Jo skola jāatstāj, lai dotos tālē, Kur savu laimes taku katram rast.” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
| 1.-29.06. | Plaukta izstāde “Sveika, VASARA!” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
| 1.-29.06. | Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 5. izstāde: “ES jāmainās vai jārēķinās ar Frexit risku” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.-29.06. | Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu / Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 6. izstāde “Radošās dzīves daļa – glezniecība” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.-29.06. | Plaukta izstāde “1941. gada 14. jūnijs” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 1.-29.06. | Plaukta izstāde “Jāņi. Tradīcijas, kuras ievērojam” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka |
| 6.–30.06. | Izstāžu cikla “Latvijas kultūras kanons – izcilākās nacionālās kultūras vērtības” 47. literatūras izstāde “Literatūra. Uldis Bērziņš. Dzeja” | Jēkabpils pilsētas bibliotēkas abonements |
| 19.-29.06. | Plaukta izstāde “Vasaras brīnumainais saulgriežu laiks” | Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa |
Plaukta izstāde “ES prezidējošā dalībvalsts – Malta”
(Jēkabpils Galvenā bibliotēka, 2.01.- 22.06.)
Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē.
Dalībvalstis, kas ir prezidentvalstis, cieši sadarbojas grupās pa trim, sauktām par “triju prezidentvalstu komandām”. Šāda sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009. gadā. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem Padome pievērsīsies 18 mēnešu laikā. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo atsevišķu detalizētāku sešu mēnešu programmu.
Plaukta izstāde “Ir bērzu meiju elpa svētku zālē
Un svinīgums tāds valda neparasts,
Jo skola jāatstāj, lai dotos tālē,
Kur savu laimes taku katram rast.”
(Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa, 1. – 21.06.)
Nemanot pienācis patīkamais un satraucošais brīdis – skaistais izlaidumu laiks… Svētku noskaņojumam – dzejoļu citāti no bibliotēkas grāmatu plaukta.
Plaukta izstāde “Sveika, vasara!”
(Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa, 1.- 29.06.)
Brīvlaiku skolēni vienmēr gaida ar sajūsmu. Taču vecāki, īpaši jaunāko klašu bērniem, raizējas, ko atvasēm darīt brīvlaikā un kā nodrošināt, lai brīvās dienas tiek pavadītas saturīgi, ne tikai pie datora. Izstādē būs apskatāma literatūra saturīgai un interesantai brīvā laika pavadīšanai.
Izstāžu cikla “Eiropas kalendārs 2017” 5. izstāde “ES jāmainās vai jārēķinās ar Frexit risku”
(Jēkabpils Galvenā bibliotēka, 1.- 29.06.)
Eiropas Savienībai (ES) ir nepieciešamas reformas vai arī sagaidāma Apvienotās Karalistes scenārija atkārošanās, proti, “Frexit”, sacījis ievēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Makrons paziņoja, ka ir proeiropietis un prezidenta vēlēšanu gaitā atspēkoja “Eiropas ideju” un ES politiku, jo uzskata to par ārkārtīgi svarīgu Francijas tautai, un valsts vietai globalizācijā. Pēc viņa teiktā, puse Francijas “dusmojas uz šo Eiropas ideju”.
Emanuels Makrons: “Tādējādi mums ir nepieciešams reformēt šo Eiropu, šādā situācijā mums ir nepieciešama jauna ES, lai pasargātu mūsu tautu un noregulētu mūsu globalizāciju. Ja nākamajā dienā es nolemšu veikt nepieciešamos pasākumus un turpināšu esošo ES funkcionēšanu, tad es nodošu savu tautu, es negribu tā darīt, jo dienu vēlāk mēs dabūsim redzēt Frexit vai arī atkal “Nacionālo fronti”.
Izstāžu cikla “Brīži ar Jāni Jaunsudrabiņu / Viens no Eiropas lielajiem – Jānim Jaunsudrabiņam – 140” 6. izstāde “Radošās dzīves daļa – glezniecība”
(Jēkabpils Galvenā bibliotēka, 1.- 29.06.)
Jānis Jaunsudrabiņš pieder gleznotāju paaudzei, kas savu darbību uzsāka 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā, laikā, kad Latvijā pastāvēja tikai dažas mākslas skolas un plašākas iespējas pavērās, vien ceļojot uz Pēterburgu vai Rietumeiropu. No 1899. līdz 1904. gadam Jaunsudrabiņš mācījies V. Blūma mākslas skolā Rīgā, paralēli papildinoties J. Rozentāla studijā. 1905. gadā uz trim mēnešiem devies uz Minheni, studiju nolūkā, un pēc atgriešanās sarīkojis savu pirmo izstādi. No 1907. gada intensīvi pievērsies rakstniecībai, taču turpinājis arī gleznot. 1908. gadā atkārtoti devies uz Vāciju, līdz 1909. gadam Berlīnē mācījies pie gleznotāja L. Korinta. Pirmā pasaules kara laikā uzturējies Kaukāzā, daudz gleznojis turienes ainavas un sarīkojis četras savu darbu skates.
1919. gadā bijis viens no Neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs.
Regulāri piedalījies visās nozīmīgākajās latviešu mākslinieku darbu izstādēs. Personālizstādes Rīgā bijušas 1921. un 1927. gadā. J. Jaunsudrabiņš gleznojis pārsvarā akadēmiski reālistiskas studijveida ainavas klusinātā krāsu gammā, kā arī darinājis ziedu gleznojumus, reizēm – portretus.
Mākslinieks uzskatāms par vienu no latviešu bērnu grāmatu ilustrāciju principu pamatlicējiem. Bijis viens, no mākslas teorijas un kritikas aizsācējiem latviešu kultūrā.
Plaukta izstāde “1941. gada 14. jūnijs”
(Jēkabpils Galvenā bibliotēka, 1.- 29.06.)
Latviešu tautai pagājušajā gadsimtā viens no visdrūmākajiem periodiem ir bijis deportāciju laiks. Dokumenti liecina, ka lēmumu par deportāciju veikšanu okupētajās Baltijas valstīs J.Staļins ir pieņēmis 1941. gada 15. maijā. Nākamajās dienās PSRS represīvās iestādes sagatavoja deportācijas pavēles, instrukcijas, norādījumus, izsūtāmo sarakstus, aprēķināja nepieciešamo karaspēka daudzumu, izveidoja izsūtīšanas “trijniekus”. Sākumā Baltijas iedzīvotāju deportācija bija iecerēta 12. jūnijā, taču sakarā ar reliģiskiem svētkiem Lietuvā, to pārcēla uz 14. jūniju. Šajā dienā no Latvijas tika aizvesti 15424 cilvēki. Vīriešus nosūtīja uz Gulaga nometnēm, kur pēc īsas, t.s., izmeklēšanas, 700 cilvēkiem tika piespriests augstākais soda mērs – nošaušana, bet pārējie tika notiesāti ar 5 līdz 10 ieslodzījuma gadiem nometnēs. Tur no bada un slimībām nomira 3453 cilvēki. Deportētos ģimenes locekļus izsūtīja nometinājumā galvenokārt uz Krasnojarskas novadu, Novosibirskas apgabalu un Kazahiju. Atrodoties nometinājumā, nomira 1940 cilvēki. Dzīvi palikušie Latvijā varēja atgriezties tikai 20. gadsimta piecdesmito gadu otrajā pusē.
Plaukta izstāde “Jāņi. Tradīcijas, kuras ievērojam”
(Jēkabpils Galvenā bibliotēka, 1.- 29.06.)
Jāņi ir latviski svētki. Gan tradīciju, gan ēdienkartes dēļ. Ziemassvētkos arī ēdam tradicionālus ēdienus, taču to vienlaikus dara visā pasaulē, bet Jāņi, ko dažkārt sauc par Līgo svētkiem, ir īpaši ar to, ka tos nesvin visas tautas, un, ja arī svin – tas varbūt ir kas līdzīgs, bet noteikti ne tas pats. Ir ģimenes, kurās Līgo svētkos ievēro senču tradīcijas, ietērpjas tautas tērpos un dzied Līgo dziesmas, bet citās svētku centrā ir ugunskurs, šašliks, alus un citas izpriecas.
Plaukta izstāde “Vasaras brīnumainais saulgriežu laiks”
(Jēkabpils Galvenā bibliotēka, Bērnu literatūras nodaļa, 19-29.06.)
Vasaras Saulgrieži. Tieši šis ir tas posms, kad daba ir pilnbriedā un gatava mums dāvāt visu to labāko, ko ir sarūpējusi! 21. jūnijā jāveltī laiks, lai atrastos dabā un ņemtu tās veltes. Šī ir labākā diena gadā, lai vāktu ārstniecības augus gan veselības uzlabošanai, gan enerģijas iegūšanai, jo tie visa gada garumā saglabā savu maģisko spēku.
