Novadpētniecības izstāde “Sunākstes Latvja dēls”

Šogad novembrī atcerēsimies Baltijas vācu izcelsmes luterāņu mācītāju, tulkotāju, literātu Aleksandru Johanu Stenderu (1744-1819), kuru vairāk pazīstam pēc vārda – Jaunais Stenders. 4.novembrī – 280 gadu kopš dzimšanas un 8.novembrī – 205 gadi kopš miršanas.

Dzimis luterāņu mācītāja, latviešu reliģiskās, laicīgās un izglītojošās literatūras pamatlicēja Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) ģimenē. Pusaudža gados daudz ceļojis kopā ar tēvu, mācījies Vācijā un Dānijā. 1765. gadā kopā ar ģimeni atgriežas Kurzemē un vairākus gadus strādā par mājskolotāju. 1772.gadā Kēnigsbergas Universitātē pabeidz teoloģijas studijas.

1775. gadā kļuva par Zalves luterāņu draudzes mācītāju, 1778. gadā devās uz Sēlpili, kur viņu iecēla par tēva palīgmācītāju Sunākstes un Sēlpils draudzē. 1787. gadā A. J. Stenders pārņēma no tēva Sēlpils un Sunākstes draudzes mācītāja un prāvesta amatu. 1806. gadā kļuva par konsistorijas padomnieku.

Jaunais Stenders būtiski papildināja Vecā Stendera “Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas”, 1796. gadā sagatavojot tās trešo izdevumu.

Jaunais Stenders ir autors pirmajai latviski iespiestajai lugai “Žūpu Bērtulis”.

Viņš publicēja arī atdzejojumus, īsprozas darbu tulkojumus un apcerējumus par lauksaimniecību, nodarbojās ar vācu valodas popularizēšanu.

Lai arī Jaunā Stendera darbi nav sasnieguši viņa tēva daiļrades popularitāti, taču tie ir nozīmīgi kā tautas apgaismības ideju turpinājums 18. un 19. gs. mijā.

A. J. Stenders apglabāts līdzās tēva kapavietai Sunākstes kapsētā.

2018. gadā Stendera biedrība pie kapavietas uzstādīja piemiņas plāksni.