22.01. – 22.02. Izstāžu zālē
Sēlijas kultūrtelpas ceļojošās izstādes – “Sēlijas etnogrāfiskie vainagi” un “Sēlijas kāzu kroņi”. Iespēja iepazīties ar septiņām 19.gs. Sēlijas etnogrāfisko vainagu rekonstrukcijām, kā arī mūsdienu mākslas darbiem – kāzu kroņiem, Kaspara Sēļa veidoto īsfilmu.
Līdz 22.februārim Viesītes muzeja “Sēlija” Izstāžu zālē skatāma Sēlijas kultūras programmas projekta izstāde “Sēlijas kāzu kroņi”. Izstāde sastāv no 11 kroņiem, to individuālajiem stāstiem un īsfilmas ar tādu pašu nosaukumu. Izstāde atceļojusi no Zasas, Sēlijas kultūrtelpas, kur tā glabājas pastāvīgajā ekspozīcijā.
Idejas un iedvesmas pamatā ir Zasas Sēlijas kultūrtelpā iepriekš realizētais Latvijas Valsts mežu atbalstītās “Zemgales kultūras programmas 2022” projekts “Septiņi vainagi – septiņi mīlasstāsti”, kura rezultātā tapa septiņas 19.gadsimta Sēlijas etnogrāfisko vainagu rekonstrukcijas. Sākotnēji bija plānots turpināt pētīt Sēlijas etnogrāfiskos vainagus un šūt to rekonstrukcijas, taču sazinoties ar etnogrāfisko tautastērpu eksperti Ziedīti Muzi, tika secināts, ka muzeju un arhīvu krājumi ir jau izpētīti – visi Sēlijas vainagi jau rekonstruēti.
Kāzu kroņus jeb līgavu vaiņagus ļoti rūpīgi glabāja. Pirmkārt, tie bija ļoti dārgi un tos varēja atļauties tikai bagātu saimnieku meitas. Tā bija mazākuma privilēģija. Vēlāk tos nodeva mantojumā jaunākām dzimtas meitām, tāpat kā etnogrāfiskos vaiņagus. Daudzviet Latvijā etnogrāfijas pētnieki it pierakstījuši liecības, ka šos vaiņagus aizdeva. Vienā ciemā vai apvidū varēja būt tikai 1 vai daži šādi kroņi, ko meitas pirms kāzām aizlienēja. Tātad – skaitliski maz…
Tā, sadarbībā ar mākslinieci Brigitu Strodu, kuras kroņi grezno arī grupas “Tautumeitas” skatuves tēlus, radās ideja rakstīt projektu par mūsdienu sēlietes kroni. Projekta mērķis – attīstīt jaunradi Sēlijā un pētīt kopienu dzīvo mantojumu, parādīt / izstāstīt stāstu par Sēliju individuāli veidotā mūsdienīgā mākslas darbā – kronī.
Projekts “Sēlijas kāzu kroņi” īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Sēlijas kultūras programma” finansiālu atbalstu no 2024.gada 1.maija līdz 2024.gada 10.decembrim Zasā, Sēlijas kultūrtelpā. Kroņu meistarklases vadīja māksliniece Brigita Stroda, savukārt stāstus video iemūžināja Kaspars Sēlis. Īsfilma “Sēlijas kāzu kroņi” publiski pieejama Jēkabpils novada Kultūras pārvaldes YouTube kanālā.
Mēdz teikt, ka Sēlija ir neatklāta, ka tajā ir plaši meži, lauki…Mēdz teikt, ka kāzas ir viens no dzīves nozīmīgākajiem notikumiem… Gluži kā līgava, kura kāzu dienā uzreiz neatklāj plīvurā ieslēpto seju, tāpat arī Sēlija neatklājas vienā acumirklī. Stāstu par Sēliju ir bezgalīgi daudz. Mēs atklājām tikai dažus no tiem…
Kā tapa Sēlijas etnogrāfiskie vainagi?
Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursa “Latvijas valsts mežu atbalstītās Zemgales kultūras programmas 2022” ietvaros Sēlijas kultūrtelpā Zasā tika realizēts projekts “Septiņi vainagi – septiņi mīlasstāsti”. Projekta ietvaros etnogrāfijas speciālistes Ziedītes Muzes un izšūšanas meistares Māras Krieviņas pavadībā mācekles – Laura Aišpure, Baiba Bite, Mētra Daume, Džeina Dzimtā, Liene Dāboliņa un Linda Dobkeviča – izšuva 19.gs. raksturīgākos Sēlijas vēsturiskās zemes vainagus, izpildot arī projekta mērķi: panākt vietējās sabiedrības dziļu un praktisku iesaisti Jēkabpils novada unikālo kultūrvēsturisko vērtību atspoguļošanā, saglabāšanā un popularizēšanā.
Pirms vainagu darināšanas meistarklasēm etnogrāfijas speciālistes Ziedīte Muze un Māra Krieviņa veica izpēti, vainagu dokumentēšanu un rakstu fiksēšanu, meklējot materiālus un ziņas Latvijas vēstures muzejos un arhīvos. Meistarklašu laikā un cītīgā darbā brīvajā laikā mācekles izšuva vainagu rekonstrukcijas, kas šobrīd papildina Sēlijas kultūrtelpas pastāvīgo ekspozīciju. Izšūti šādu Sēlijas apdzīvoto vietu vainagi: Dignājas, Ilūkstes, Seces, Kaldabruņas, Augšzemes un Neretas J. Jaunsudrabiņa muzejā atrodamais vainags. Vainagu rekonstrukciju atbilstību oriģināliem apstiprināja Tautas mākslas centra eksperte Linda Rubena un Latvijas Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Irita Heinola.
Kas ir īpašs Sēlijas etnogrāfiskie vainagiem?
Īpašs atklājums, kas netika līdz šim ievērots, bija vainagu augšējās daļas sašaurinājums. Ierasts, ka etnogrāfiskie vainagi ir ar taisnu vai paplatinātu augšējo daļu. Taču pētot muzeju materiālus un tehniskās specifikācijas, tika secināts, ka Sēlijas vainagi (ne visi) veidoti tā, lai tie piekļautos galvas formai līdzīgi kā cepure ar nelielu, bet tomēr – sašaurinājumu. Šo Sēlijas īpatnību diemžēl vainagu darinātājas ne vienmēr ievēro, šujot pamanās izmainīt oriģinālos izmērus un “pakļaut” vainagu vispārpieņemtajiem standartiem. Tāpat arī izstāžu ekspozīcijas iekārtojuma veidotājas ieraduma vai nezināšanas dēļ vainagu mēdz izvietot otrādi.
Vainagus raksturo arī īpaši sarežģīti ģeometriskie raksti, kā arī princips, ka vainagiem netika atsevišķi iešūta odere. Vainaga pamatni veidoja vilnas un nekrāsota lina audums. Vainagu izšujot – to darīja rūpīgi, bez kļūdām (cilpām vai mezgliem) – tā, lai vainaga iekšpusē veidotos harmonisks šuvuma raksts.
