Tematiska izstāde “Mārtiņi – pusceļš no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem”

Cilvēks jūtas droši sakārtotā un saprotamā pasaulē. Tāpēc gan senatnē, gan šodien cilvēki, sev atbilstošā veidā, strukturē telpu un laiku.

Var šķist, ka mūsdienās latviešu gadskārtas tiek svinētas tikpat aktīvi kā senajās dienās, jo gandrīz visi jeb 93% vadošās pētījumu un konsultāciju kompānijas Latvijā – Kantar pētījumā aptaujātie Latvijas iedzīvotāji apgalvo, ka svin vismaz kādu no astoņām latviešu gadskārtām. Ziemassvētkus svin 87% iedzīvotāju, Jāņus 81%, bet Lieldienas– 79%. No pārējiem latviešu svinamajiem svētkiem populārākie mūsdienās ir Mārtiņi, kurus atzīmē 11% iedzīvotāju.

Mārtiņi Saules gada ritā iezīmē pusceļu no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši gadalaiku un zemnieka darba dzīves ritējumam, Mārtiņi noslēdz rudens lauku darbus un atver vārtus ziemai.

Mārtiņi, galvenokārt, tiek svinēti ģimenes un draugu lokā ar svētku pusdienām vai vakariņām, kuru laikā galdā tiek celts kāda putna cepetis, ja ir bērni – tie piedalās skolas Mārtiņdienas tirdziņā. Mārtiņos ļaudis cenšas ielūkoties nākamībā vēro laika zīmes, lai noskaidrotu, kāda būs gaidāmā ziema un ko nesīs nākošais gads. Turpretī jaunas meitas var zīlēt, kurš gan būs tas īstais un vienīgais, kas nāks un bildinās.