Tematiska izstāde no bibliotēkas krājuma ‘’Ko lasa latviešu rakstnieki? Žurnālists un rakstnieks Osvalds Zebris ..’’

Rakstot Osvalds Zebris strādā pilnīgā klusumā – viņš nav spējīgs rakstīt mūzikas pavadībā. Sevi viņš uzskata par centīgu lasītāju – lasot vienu grāmatu pēc otras, tomēr nevairoties arī darbu neizlasīt, ja tapis skaidrs, ka tas nav interesants. “Tas “nepatīk” gan ir relatīvs, tam “nepatīk” ir jānostiprinās. Tas, kas pirmajā brīdī nepatīk, nenozīmē, ka nepatiks pēc 25–30 lappusēm. Varbūt šī romāna struktūra [..] apzināti būvēta tā, ka sākums ir ļoti nespilgts, pasteļtoņos, un tad, lai būtu kontrasts, 53. lappusē notiek kas pilnīgi negaidīts,” viņš saka. Viens no pēdējā laika lielākajiem atklājumiem viņam bijis igauņu rakstnieka Jāna Krosa romāns par hronistu Baltazaru Rusovu – “Stūrgalvības hronika”. “Tās ir tūkstoš lappuses, Maimas Grīnbergas tulkojums, ar tādu detalizācijas pakāpi, ka sākumā jāpieslēdzas tam (sešpadsmitajam) gadsimtam. (..) Pēc daudzām grāmatām gribas raudāt, ka tās beidzas. Gan lasot, gan rakstot – nu, viņa ir beigusies, viss cauri. Nezinu, ko tālāk tad darīt.” Tikšanās ar lasītājiem, Osvalda Zebra skatījumā ir “vienīgā atgriezeniskā saite, ko rakstnieks var saņemt.

Bezmaksas