Tematiska izstāde “Ziemassvētki latviešu tradīcijās. Triju dienu scenārijs”

 

Ziemas saulgrieži – mūsu senčiem vieni no svarīgākajiem gadskārtu svētkiem. Simboliski šis ir ļoti nozīmīgs brīdis, kad tiek veikti rituāli, lai atbrīvotos no visa sliktā un negatīvā, un atbrīvotu ceļu labajam, jaunajam un gaišajam. Laikā no 21. līdz 23. decembrim, kā arī divas nedēļas pirms un pēc Ziemas saulgriežiem latvieši gavēja, lai attīrītu miesu un prātu, gatavoja tradicionālos rotājumus – puzurus un salmu saulītes. Trīs ziemas saulgriežu dienas – pirmajā ziemas saulgriežu vakars, 21. decembris, bija bluķa vilkšanas vakars, kas bija ārkārtīgi svarīgs rituāls, atvadoties no visa vecā iepriekšējā gadā un sagaidot jauno gadu; 22. decembris bija zīlēšanas rituālu un rotaļu diena: rotaļas, ko izspēlē Ziemas saulgriežos, simbolizē auglības rituālus, vecā aiziešanu un jaunā atnākšanu; 23. decembris – masku gājieni: tiek vilktas maskas, un ļaudis iet maskoties pie kaimiņiem. Pārtapšana citā tēlā, uzvelkot masku, ļauj “izdauzīties” un palaist ārā to, kas ir sakrājies pa gadu.